Grūti skaidrojamais pekstiņš.

Tupenis tupinās un krītenis krītinās…

Ir “jāpiešaujās”, lai varētu turpināt pats radīt kaut ko. Bet bez radīšanas ir grūti dzīvē iztikt. Tas ir brīnums, kā no maza zibšņa galvā kaut kas top. Paiet mokošas naktis, galvā skrien variants pēc varianta.

Interesanti ir tas, ka brīdī, kad tiek veiktas praktiskas darbības (iekārtots, būvēts, atrasti cilvēki) viss izskatās savādāk.

Es nekad neesmu rakstījusi projektus šī iemesla dēļ. Man grūti plānot, jo ceļš piespēlē ko citu, kas tik ļoti iederas. Galvenais ir izdomāt, ķerties klāt un būt gatavam, ka viss pamainīsies.

�YouTube ir kā liela enciklopēdija ar daudz krāsainām lapām un viena ir “Iesim uz pasaku” lapa.

�Nospiežot pogu “Abonēt” mēs atzīmējam mīļākās lapas. Tā ir draudzīga, atbalstoša un droša poga.

�Tas ir kā instagramm vai facebook “sekot” un saņemt bezmaksas ziņojumus par jaunumiem.

�Un tā mēs izrādām uzmanību satura veidotājiem un mudinām turpināt darbu.

�Iesim uz pasaku YouTube ir vieta, kur valda prieks, mūzika un iztēle.

Es un varavīksne.

Tā vienmēr liek apstāties un brīnīties. Pats nevērīgākais cilvēks nevar tai paiet garām. Pie tās nevar pierast un vienmēr gribās redzēt, kur ir otru pusi. Debesis ar zemi tiek savienotas un tas ir labi. Visiem mums te ir vieta un viss, kas mums ir jādara-par katru cenu priecīgi dzīvot.

Paldies visiem, kas ir ar mums šai ceļojumā YouTube pasaulē.

�YouTube ir kā liela enciklopēdija ar daudz krāsainām lapām un viena ir “Iesim uz pasaku” lapa

.�Nospiežot pogu “Abonēt”mūsu YouTube mēs atzīmējam mīļākās lapas. Un tādā veidā organizējam to, ko mēs redzam atverot šo vietni. Tā ir draudzīga, atbalstoša un droša poga.

�Tas ir kā instagramm vai facebook “sekot” un saņemt bezmaksas ziņojumus par jaunumiem.

�Un tā mēs varam izrādīt uzmanību satura veidotājiem un mudinām turpināt darbu.

Visi strādā…

“Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!” Rainis

Īpaši šajā laikā es ļoti labi apzinos, cik svarīgi ir tas, kādi cilvēki ir apkārt. Cik ļoti viņi ietekmē manu dzīvi, izvēles un darbības.

Kā mēs viens otru ietekmējam, pabīdām vai apstādinām. Un kā tajā visā sadzirdēt sevi!?

Man palīdz man būt nekā nedarīšana, bumbulēšanas, tad kad tas apnīk sāku klausīties mūziku, tad jau gribās pasportot, drīz jau arī gribās sakārtot savas lietas, pagatavoju kaut ko garšīgu, ieeju vannā un viss- startam gatava. Kādu laiku varu atkal skriet. Manu bateriju uzlādēšanai, man vajag 2 dienas. Laikam jau liela greznība,bet ja ilgi neesmu šim izgājusi cauri, mani lēmumi un darbības ir mazāk fektīgi.

Veltījums mūsu darbam jaunajā YouTube sērijā “Iesim uz pasaku” Paldies, ka skatieties un noteikti, noteikti abonējiet, tas ir prieciņš un pateicība mums. Tas ir bez maksas.

Tāpat nepalaidiet garām vērot 24/7 zāles augšanas epopeju. Tāda projektiņa uzbūve arī nebija vienkārša. Re, kādi cilvēki ar zelta smadzenēm ir ar mums.

Paldies jums un strādājam.

  1. Beidzot viens ir pateicis pēc būtības! Mūsu izglītības sistēma ir tik tālu no izglītības, cik vien iespējams! Mūsu skolnieki, nesin…

  2. Biju pirmajā bungošanas nodarbībā – 24. februārī. Nemūžam neticēju, ka varu ko tādu uzdrīkstēties izmēgināt, bet tajās vairāk nekā 2…

Ēšanas spēles.

Es zinu, zinu, neskan pareizi. Bet kurš gan no mums nav satraucies, ka vēderā izaugs ķiršu koks? Un lidmašīna lido mutē-par mammu, tēti un sunīti? Vai cepumi apgrauzti īpašā rakstā?

Laipni lūgti YouTube “Iesim uz pasaku”. Spied maģisko pogu “Abonēt”un būs mums prieciņš.Tas ir bez maksas.Paldies.

Sala

Es esmu bijusi uz salas, tas bija bailīgi, jo tālu bija jāiet pa ledu.

Ir psiholoģiski uzdevumi, izdzīvošanas spēles, rakstnieki apcer dzīvi uz salas. Bet kopumā nav puķainas asociācijas.

Tāpēc laikam arī šis stāsts ir mītisks…

Mani pirmie pirkstainie cimdi.

Atceros, ka bērnībā rakstījām Ziemassvētku vecītim vēstules, bet istabā viņš neienāca nekad. Dāvanas bija…kaut kur laukā, aukstumā. Es ļoti, ļoti vēlējos pirkstainus cimdus un es tos saņēmu. Brūni ar pelēku tieši manai rokai…

Kā ātri saģērbties?

Kad biju maza, laikam ziemas bija aukstākas. Uz skolu braucām ar autobusu. Kāds gabaliņš bija jāiet. Rūķīši bija taku patīrījuši tikai pie mājas. Mēteļi kādreiz bija smagāki? Slēpes bija jānes uz skolu un mamma lika vilkt tādas siltās bikses, tās sauca par …..jūs jau ziniet kā. Bet šā vai tā, es atceros autobusa gaidīšanu ar salšanu. Kad ģērbtuvē bija jānoģērbjas bija vajadzīga liela meistarība. Laikam tas bija sen….

Paspēlēsimies ledū.

Bērnībā tētis ledus laukumu uztaisīja tieši mājas priekšā. Šķūrēja un ar ūdeni un lupatu izlīdzināja. Spēlējām hokeju. Mums bija slidas, kuras paši nevarējām pietiekami stingri aizsiet un mamma sasalušiem pirkstiem mums sēja un sēja.

Vēlāk Talsos uzcēla ledus halli, plaša un ar mūziku. Tā bija iecienīta jauniešu satikšanās vieta.

Ziemassvētkos man uzdāvināja īstas, labas slidas. Uz mūzikas skolu ņēmu tās līdzi- gadījumam, ja paspēšu aizskriet uz halli.

Rating: 5 out of 5.

Riekstkodis ļoti īsi.



Pirms apmeklēt baletu, vienmēr ir labi iepazīties ar libretu. Šeit Čaikovska “Maršs”, kalpo par iedvesmu, lai iejustos drosmīgā Riekstkoža tēlā. Riekstkodis ir drošsirdis, protams, tas ir gatavs aizstāvēt savējos vienmēr, pat no peļu uzbrukuma.



Lai nepalaistu garām jaunos video, abonējiet kanālu, tas ir bez maksas. Aktīva komentēšana un īkšķīša spiešana, ved pie jauniem skatītājiem. Palīdziet, lūdzu, stāstīt par mums. Iesakiet kādam paziņam mūsu kanālu. Paldies par skatīšanos un visādu citādu atbalstīšanu.

Kreļļu stāsti.

Un kā mazas meitenes uzreiz zin, ka jāspēlējas ar lellēm un krellēm?

Bet mazliet pacietības un, ouuuu, bēŗni saredz milzu iespējas izpausties, ceļamkrāns un gliemežu barotājs un teiksmaini dzīvnieki un mielasts un zobens un viļņi un un un… Man kāda mamma stāstīja, ka krelles lika somā un piedāvāja mazajam spēlēties koncerta laikā, ja bija nepieciešams.

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com.

Up ↑